Lielais Šveices ganu suns ir spēcīgs, izturīgs un temperamentīgs.  Lai arī Lielais Šveices ganu suns ir lielisks darba suns, viņš ir arī brīnišķīgs ģimenes suns! Viņš jutīsies slikti dzīvojot viens pats voljērā. Saimniekam jāvelta pietiekami daudz laika pastaigām un komunikācijai, lai suns var likt lietā savu dzirkstošo enerģiju un izbaudīt iespēju pavadīt laiku kopā ar visu ģimeni! Lielais Šveices ganu suns ir maigs un pacietīgs attiecībās ar bērniem. Šķiet viņš saprot, ka ir liels, tomēr, jāņem vērā, ka, sava lielā auguma dēļ, suns var būt neveikls, vai reizēm neaprēķināt savu spēku.

          Lielais Šveices ganu suns ir gatavs piedalīties jebkurās ģimenes aktivitātēs gan darbā, gan atpūtā. Svarīgākais šiem suņiem jebkurā situācijā ir būt kopā ar cilvēkiem, kurus viņi mīl. Lielais Šveices ganu suns sargā savu teritoriju, bet nerej bez iemesla. Suns viegli piemērojas mierīgai, rāmai mājas dzīvei, bet ir nepieciešama fiziskas nodarbes labas formas uzturēšanai.

         Katrs Lielais Šveices ganu suns ir unikāla personība, ar individuālām temperamenta iezīmēm.  Lai sunim veidotos pareizs uzvedības modelis, ir nepieciešama socializācija. Lielais Šveices ganu suns ātri un viegli mācās, ja vien saimnieks sunim dod šādu iespēju. Tomēr, jāņem vērā, ka šie suņi gan fiziski, gan emocionāli nobriest vēlu, briedumu sasniedzot aptuveni divu - trīs gadu vecumā.

            Lielais Šveices ganu suns ir liels, muskuļots suns, spēcīgiem kauliem, ar trīskrāsu kažoku un biezu pavilnu. Viņš ir lielākais un, iespējams, vēsturiski arī pats vecākais no četrām Šveices ganu suņu šķirnēm. Lielie Šveices ganu suņi tiek uzskatīti par Romāņu mastifu pēctečiem, kas tika ievesti Šveices reģionā aptuveni  pirms 2000 gadiem. Lielo Šveices ganu suņu vēsturiskā dzimtene ir ganu un fermeru saimniecības Alpu kalnos. Suņa lielais spēks pamatoti radījis iesauku ”nabagā vīra zirgs” („poor man’s horse”). Iespējams, ka Lielie Šveices ganu suņi  ir devuši zināmu ieguldījumu arī sanbernāra šķirnes attīstības vēsturē. Brīdī, kad sanbernāri kļuva populāri, Lielais Šveices ganu suns pilnībā zaudēja savus piekritējus un gandrīz izzuda kā šķirne. Šķirni atkal no jauna atklāja suņu izstādē 1908.gadā Dr. Alberts Heims, autoritāte Šveices ganu suņu attīstības vēsturē. Viņš sāka publicēt rakstus par šo šķirni un iedrošināja cilvēkus veidot audzēšanas programmas, lai atjaunotu tās zudušo popularitāti. Iecere izdevās.